Par to, kā mēs nonācām pie saviem T-krekliem.
Par to, ka Viss ir niansēs, Tu vēl lasīsi tālāk, bet tieši tāpēc sāksim jau tagad – uzliec foniņā Willie Nelson veco, labo dziesmu “On the road again”, iekārtojies vēl par drusciņu ērtāk savā sēžamajā un sajūti – arī Tu esi ceļā.
Es esmu ceļā.
Jau tuvojoties savam auto, acis noglāsta ik katru detaļu. Liekas kā palēlinājumā –
veru durvis,
iesēžos,
ļauju plaukstām slīdēt gar stūri,
gar ātrumpārslēgu,
vēl viens malks kafijas, kuras vilinošais aromāts jau ir piepildījis salonu,
un atslēgas pagrieziens.
Iedūcas motors.
Ceļš mani gaida.
Un vējš mani pavada.
Es esmu ceļā.
Retro auto stāsts ir par detaļām, par izjustām, noslīpētām niansēm. Kopts, lolots, simt un tūkstoškārt apčubināts, lai turpinātu būt un iepriecinātu savus īpašniekus. Katrs izbrauciens ir satikšanās un kopā būšanas svētki.
Tā arī tapa ideja par pavisam īpašiem krekliem, par Mūsu krekliem – lai sapostos, lai būtu ‘pa vējam’ ar savu auto. Tālāk jau ļāvām vaļu fantāzijai par 20.gadsimta vidus klasisko auto ainiņu, izmantojot ģeometrisko figūru valodu, akcentējot 356 traukšanos pretim jauniem izaicinājumiem.
Un jā, mēs patiesi esam gatavi jauniem izaicinājumiem!
Mēs esam ceļā.
Un tu?
Dungojot līdzi Villijam Nelsonam “Just can’t wait to get on the road again” (tulk. - Nevaru vien sagaidīt, kad atkal būšu ceļā), sevī dziļi izjūtu, ka īstā laime patiešām ir pats ceļš, nevis izvēlētais galamērķis.
