Tatra 87
30. gados sākās Ledvinkas aizraušanās ar aerodinamiku un plūdlīniju virsbūvēm tautieša Paula Jaraja ietekmē. Vispirms izstādīja dažus eksperimentālus prototipus, bet 1934. gada Parīzes autosalonā debitēja jaunā Tatra 77. Tai bija pilna platuma sešvietīga virsbūve bez atsevišķiem sliekšņiem, trīsdaļīgs priekšējais stikls, milzīgs ķīlis aizmugurē uz jumta kā lidmašīnai, nosegti pakaļējie riteņi, visu riteņu neatkarīgā piekare un aizmugurē novietots gaisa dzesēšanas V8 cilindru motors. Komponējums ar spēka agregātu aizmugurē ļāva iegūt ļoti plašu salonu, bet padarīja gaitu līkumos visai riskantu: smagā aizmugure un vieglā priekša lika “Tatrai” uzvesties kā vēlāk “Poršei”. Pirmajiem Tatra 77 prototipiem vadītāja vieta atradās pa vidu, bet priekšējie pasažieri sēdēja šoferim katrs savā pusē un mazliet uz aizmuguri kā McLaren F1 superkāram daudz vēlāk. Tieši Tatra 77 noformēja visus turpmākos gadus firmas vieglajām automašīnām raksturīgo stilu, kā arī pamatīgi iespaidoja Ferdinandu Porši, kad tas strādāja pie sava Volkswagen, ko vēlāk iesauca par vaboli.
