1954. gada februārī 550-07 prototips tika nodots ražošanai. Ražošana šoreiz tika uzticēta Wendler Karosserie no Reutlingenas, lai tie nodemonstrētu savu būvēšanas prasmi, jo Porsche vēlējās vienoties par ilgaicīgu līgumu par atlikušo 550. modeļa prototipu ražošanu. Porsche šim prototipam bija planojusi izmantot Weinsberg būvēto šasiju(550-07), bet bet noliktavā bija aizķērusies arī “Wendler” šaija 550-0043, nezināmu iepeslu dēļ šai šasijai nomainīja vin plāksnīti uz “550-07”.
550-07 tika būvēts kā sacīkšu testa auto Porsche un bija pirmais Wendler būvētais auto uz Wendler būvētās šasijas. Sākotnēji tas tika būvēts kā "Buckelwagen" prototips, ar paaugstinātu aizmugures daļu, kas sākās no ugunsienas starp polsterēto sēdekļu aizmuguri un motora nodalījumu. Ar pilnrāmja vējstiklu un leņķveida sānu logiem tas bija viens no aerodinamiskākajiem dizainiem, ko jau bija pārbaudījuši Porsche testa piloti. Diemžēl tas neatbilda Vācijas transporta ministrijas projektēšanas noteikumiem. Un dēļ tā, 550-07 tika pārbūvēts ar tādu pašu fiksēto aizmugures dizainu kā 550-05 prototipam un aprīkots ar Rudge diskiem.
Vispirms auto tika pārdots Parīzes Porsche dīlerim Sonauto, kas piederēja Ogistam Veijē, kurš uz to bridi reklamēja gaidāmās Montlhéry Coupe du Printemps sacīkstes. Auto tika pieteikts vairākās sacīkstēs, tostarp Tour de France ar Anniju Bouskē un Mariju Klēru Boljē kā pilotiem.
1955. gada februārī Bouskē atkal startēja ar šo auto Marokā Agadiras starptautiskajās sacīkstēs. Annija uzrādīja labus kvalifikācijas laikus un startēja pirmo desmit automašīnu startā. 28. aplī ar bremžu problēmu dēļ viņa pārāk ātri iebrauca Mauretānijas līkumā un 550 ietriecās barjerā, par laimi viņa tika cauri bez nopietniem savainojumiem.
Spyder atgriezās rūpnīcā uz remontu. Bouskē jau bija, ieplānots, iegādāties vienu no jaunajiem Wendler uzražotajiem Spyder, un pēc pārrunām ar Porsche Racing vadītāju Huški fon Hanšteinu(Hüschke von Hanstein) tika nolemts jaunajam auto atkal izmantot esošo 550-07 šasiju.
Wendler šasiju uzbūvēja diezgan īsā laikā, jo Bouskē jau ar jauno auto piedālījās 1955. gada maijā, 12 h sacīkstēs Hjēras Dienvidfrancijā ar Jaroslavu Juhanu kā otro pilotu.
Bouskē vienmēr bija izaicinoši plānu un viens no tiem bija mēģināt pārspēt pasaules ātruma rekordu, lai to paveiktu bija nepieciešamas dažas modifikācijas, lai sagatavotu automašīnu, tostarp jāveic arī virsbūbes izmaiņas, tai skaitā slēgtās virsbūves pārbūve. Četrcilindru dzinējs numur 90005 tika pārbūvēts, lai palielinātu dzinēja kompresijas pakāpi, un degvielas sistēma tika pārveidota tā, lai tā darbotos ar sacīkšu etanola degvielu, kas tika atļauta rekorda mēģinājumos.
Sākums bija labs, labojot - 50 km rekordu, vienas stundas Gārdnera rekordu uzlaboja par piecām minūtēm, līdz 29. aplī sprāgstot aizmugures riepai pie 231 km/h ātruma, Spyder saslīdēja un šķērsoja trasi un avarēja, izmetot Bousquet no Spyder salona. Rezultātā, gūstot, vairākus ievainojumus.
Auto atkal atgriezās Porsche rūpnīcā, Annija turpināja atgūties no gūtajiem savainojumiem. Vēlāk viņa ar savu Porsche Spyder bija pieteikusies uz 1956. gada 29. jūnija Reimsas 12 stundu sacīkstēm Annija saņēma atremontēto Spyder no Porsche rūpnīcas, un nobrauca astoņas stundas pa nakti, lai savlaicīgi ierastos piektdienas treniņu sesijā Reimsā, lai paspētu uz kvalifikāciju. Sacīkšu laikā 17. aplī līkumā pirms Muizonas, braucot ar aptuveni 170 km/h ātrumu, viņa nespēja savaldīt auto pēc aizmugures izslīdēšanas, auto noskrēja no trases, un metot varākus kūleņus piezemājās kviešu laukā trases malā. Bouskē tika izmesta no kūlēņus metošā auto, piezemējoties apmēram piecpadsmit metrus no automašīnas, gūstot, galvas traumu. Celā uz Center Hospitalier Universitaire slimnīcu Reimsā, Bouskē no gūtajām traumām nomirapa ceļam.
Auto kārtējo reizi salaboja Porsche rūpnīcā, un vēlāk tas tika pārdots sacīkšu braucējam Ludvigam Blendlam, kurš piedalījās vairākos sacīkšu pasākumos, tostarp 1957. gada 27. jūlijā Freibergas-Šavinslendas kalnā braukšanas sacensībās .
Info no type550.com
